Vēsture un mūsdienas
Domas par nākotnes māju kā ekoloģisku mājokli kļuva populāras pagājuša gadsimta 70-os gados. Tajā laikā, energoefektīvu māju celšanas kustība saņema impulsu pateicoties enerģētikas krīzei. Laika gaitā cilvēkiem kļuva aktuāli jautājumi, kā uzlabot situāciju ar māju enerģijas patēriņu, ar sadzīves atkritumiem un ar racionāl ūdens lietošan. Uz šiempamatiem paradījās ekoloģiskās mājas ideja.
Visplašākā pasīvo māju būvēšanas pieredze ir Rietumeiropas valstīm, un pirmkārt Vācijai. Tieši šeit, Darmštatē, 1991. gadā bija uzbūvēta pirmā pasīvā māja Eiropā, kuras atšķirīgas pazīmes bija:
- nepārtraukts ēkas izolējošais apvalks no efektīviem siltumizolācijas materiāliem;
- mūsdienīgas logu sistēmas;
- mehāniskā pieplūdes un izplūdes vēdināšana ar izplūstoša gaisa siltuma rekuperāciju;
- grunts siltummainis primārai gaisa uzsildīšanai izmantojot zemes siltumu.
Tādas mājas siltuma patēriņš sastāda mazāk par 15 kWh/m2. Informācija salīdzinājumam: parasto māju apkurei tiek patērēts līdz 200-300 kWh/m2. Dotajā brīdī vairāk par 4000 ēkas visā Vācijas teritorijā ir atzīti kā atbilstoši pasīvās mājas kriterijiem.
Sabiedriskas ēkas, kuras ir būvētas pēc pasīvās mājas standartiem, piemērs ir Wagner & Co kompānijas ēka. Fasādes un jumta siltumizolācija tiek nodrošināta pateicoties augsti efektīvu izolācijas materiālu izmantošanai, tiek pielietots trīskāršais stiklojums. Gaisa apmaiņu nodrošina ventilācijas iekārta ar siltuma rekuperāciju. Elektriskās un siltuma enerģijas apgādi nodrošina saules kolektori, saules baterijas un minibloka gāzes TEC.
Realizēt pasīvās mājas koncepciju mūsu klimatiskajos apstākļos nav tik grūti, ka varētu izskatīties, tādēļ piedāvājam risinājumus, kas jau sevi ir pierādījuši Vācijā, Ziemeļvalstīs un arī Latvijā.