Eko mājas risinājumi

Eko mājas celtniecības gaitā ir vajadzīgs risinājumu kompleks kas satur gan inovatīvu tehnoloģiju risinājumus, gan arī senču zināšanas. Būvniecības gaitā ir virkne jautājumu, kuri netiek ņemti vērā pie ierastās mājas celtniecības.

Siltumizolācija

Būtisks aspekts Eko mājas celtniecībā ir siltumizolācijas materiāla izvēlei, jo no siltuma zudumiem ir atkarīgi apkures izdevumi. Svarīgi atcerēties par pareizu būvmateriālu un izolācijas materiāla izvēli, tā ietekmi uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi. Ir zināms, ka parastiem siltumizolācijas materiāliem piemīt kaitīgas īpašības, tāpēc siltumizolācijas nodrošināsānai iesakām salmu paneļu izmantošanu celtniecībā. Varbūt, daži no lasītājiem pasmaidot atceras pasaku par trim sivēntiņiem un neizskatīgu māju, kas piederēja vienam no tiem. Kamēr pasakā sivēnu arhitektūras nākotne viennozīmīgi piederēja akmens un ķieģeļu konstrukcijām, tad realitātē vairāki arhitekti un celtnieki ir pārliecināti, ka jau pastāvošais celtniecības trends ar presēto salmu blokiem nākotnē būs pieprasīts, pateicoties svarīgām materiāla priekšrocībām: siltuma un skaņas izolācijai, kas ir daudz labāka nekā ierastiem materiāliem. Salmi ir pilnīgi nekaitīgi cilvēka veselībai un to utilizācija mājas ekspluatācijas beigās nenodara kaitējumu apkārtējai videi. Rodas jautājums – kā ir ar ugunsbīstamību? Jebkurā gadījumā celtniecības procesā jābūt uzmanīgiem un jāievēro ugunsdrošības noteikumi, tomēr veiktie testi pierāda, ka presēti salmu paneļi, kas apstrādāti ar apmetumu vai mālu ir ugunsdroši. Testu rezultātā salmu paneļiem piešķirtamaksimāla ugunsizturības klase.

Mājas novietojums un orientācija

Mūsu ziemeļu kaimiņu senči – vikingi pievērsa visnopietnāko uzmanību šim jautājumam, jo ziemeļu skarbā daba diktē savus noteikumus. Bija nepieciešams uzbūvēt māju tā, lai maksimāli samazinātu siltuma zudumus, tāpēc vikingu būvmeistari rūpējās par to, lai viņu mājas būtu aizsargātas no aukstiem ziemeļu vējiem ar reljefa īpatnību palīdzību. Pie tam, celtniecība bija jāplāno tā, lai dzīvojamās telpas būtu zemāk par zemes līmeni siltuma saglabāšanas nolūkos. Protams, mūsdienās diez vai kāds vēlas dzīvot pagrabstāvā, tāpēc ir pareizi jāizvēlas mājas atrašanās vieta, atkarībā no zemes reljefa un debespusēm. Cīņā pret siltuma zudumiem lielu lomu spēlē aizsardzība pret vēju no ziemeļu puses un lielizmēra logi, kas orientēti uz dienvidu pusi.

Logi

Ir zināms, ka līdz pat 30-40% siltuma zudumi mājās rodas no logiem, tāpēc šis jautājums pieprasa īpašu uzmanību. Lai to pozitīvi atrisinātu, ir nepieciešami augstas kvalitātes logi ar labām hermētiskuma un siltumizolācijas īpašībām. Šobrīd plaši tiek izmantoti divkameru logi (t.i. logi, kas sastāv no trim stikliem), kas nodrošina zemu siltumcaurlaidību. Eko mājas koncepcija paredz, ka vislielākie logi tiek novietoti ēkas dienvidu pusē, bet ziemeļu pusē logi ir neliela izmēra vai to tur vispār nav. Vasarā noēnojās, lai telpās nebūtu pārāk karsti, bet ziemā, kad saule neceļas tik augsti virs horizonta, visa logu virsma uztver saules starus. Kad šie nosacījumi tiek izpildīti, ir iespējams panākt pozitīvu siltuma bilanci.

Mājas apkure

Ja mājai ir izmantota ļoti laba siltumizolācija, tad Eko māju nav vajadzīgs aktīvi apkurināt, jo tiek efektīvi izmantots sadzīves tehnikas un pašu iedzīvotāju radītais siltums. Baltijas apstākļos var panākt, lai ziemas apstākļos būtu minimāla vajadzība pēc apkures, bet pārējos gada laikos tā nebūtu vajadzīga vispār. Ziemas apkurei pietiek ar nelielu kamīnu, apkures katlu vai mazjaudīgiem elektriskiem sildītājiem. Sekojot Eko mājas koncepcijai, būtu pareizāk izvēlēties apkuri un elektroenerģijas padevi no alternatīvas enerģijas avotiem.

Sākumā ir grūti noticēt tam, ka pasīvajā mājā tiešām var dzīvot, neizmantojot tradicionālās apkures sistēmas gandrīz visa gada laikā. Tas ir iespējams, ja tiek racionāli izmantots pašas mājas un apkārtējas teritorijas siltums. Patiesībā, katrā dzīvojamā mājā ir daudz siltuma avotu – plīts virtuve, cepeškrāsns, sadzīves tehnika, apgaismojums. Pie tam, cilvēki un dzīvnieki arī izstrādā siltumu – piemēram, mierīgi sēdošam cilvēkam ir 120 W siltuma jauda. Kopumā viss tas sastāda būtisku enerģijas daudzumu.

Saskaņā ar būvniecības normatīviem tiek pieņemts, ka iekšēji saražota siltuma daudzumi ir 10 W/m² līmenī (apkures sistēmām tas parasti ir 50-80 W/m²), bet prakse tas lielums varētu būt augstāks. Ar to pietiek, lai apkurinātu mājokli līdz brīdim, kad vidēja diennakts temperatūra sasniedz 8 ºС līmeni. Pēc tam ieslēdzas apkures sistēma.

Zaļā enerģija

Eko mājas minimālas apkures vajadzības var apmierināt ar alternatīvas enerģijas avotu palīdzību. Piemēram, var izmantot saules kolektorus – uz ēkas jumta montējamus paneļus, kas absorbē saules starojuma siltumenerģiju. Izmantojot šādas ierīces, var nodrošināt atbalstu apkuri un siltā ūdens sagatavošanu. Savukārt, sadzīves tehnikas darbības nodrošināšanai, uz jumta var uzmontēt saules baterijas. Kad laiks ir labs un spīd saule, elektrību ģenerē saules baterijas, bet kad saule slēpjas aiz mākoņiem, tad elektrības ražošanai var izmantot dažādus ģeneratorus vai, ja ir iespēja, no strāvas tīkla.

Ventilācija

Pēc konstrukcijas īpatnībām Eko māja ir gandrīz hermētiska, tāpēc tai ir ļoti svarīga laba ventilācijas sistēma. Parasti uzstāda dubulto ventilāciju.

Dabīgas ventilācijas sistēmu ierīko sekojoši: gaisa pieplūdes caurule tiek ierakta zemē apmēram 2 m dziļumā. Vasarā tas nodrošina iepūstoša gaisa atdzesēšanu, bet ziemā – uzsildīšanu līdz pozitīvai temperatūrai. Caurules garums ne mazāks par 5m, diametrs 15-20 cm.

Piespiedventilācijas sistēmā tiek iebūvēts siltummainis, kurš spēj reģenerēt līdz pat 90% izplūstoša gaisa siltuma. Nepieciešamības gadījumā var iebūvēt nelielu elektrisku sildītāju, lai nodrošinātu ieplūstoša gaisa komforta temperatūru.

Mūsdienīgs aprīkojums bez siltuma rekuperācijas var arī parūpēties par gaisa higiēnu. Turklāt, modernās ventilācijas sistēmas ar automatizētu kontroleri regulē temperatūru, gaisa caurplūdi un pārslēdzas uz ekonomisko režīmu, kad telpā nav cilvēku.

Neatkarīga ekosistēma

Mēs aprakstījām tikai atsevišķus risinājumus, kurus lieto Eko māju celtniecībā, tomēr ir jāpatur prātā, ka Eko māja ir vesels risinājumu komplekss, kas ļauj cilvēkam būt tuvāk dabai un nebūt atkarīgam no centralizētajiem piegādātājiem.

Piemēram, ir zināms, ka centrālajai ūdens padeves sistēmai piemīt zema efektivitāte. No tā seko, ka ir vērts izmantot individuālas ūdens padeves un attīrīšanas iekārtas un tikai tā ūdens daļa, kas ir paredzēta ēdienu gatavošanai un dzeršanai būs rūpīgi attīrīta, bet saimnieciskiem nolūkiem paredzēto ūdens daudzumu var taupīt. Atkarībā no celtniecības vietas, ūdeni var ņemt no artēziskās akas, notecēm no jumta vai no dabīgiem ūdenstilpnēm. Ūdens attīrīšanai var izmantot ogles sorbentu (aktivēto ogli un multifunkcionālas iekārtas ar metalokeramiskām membrānām).

Nedrīkst nepievērst uzmanību arī atkritumu utilizācijas jautājumu risināšanai. Organiski atkritumi tiek pārstrādāti kompostā, ko izmanto siltumnīcās un dārzā, kur audzē ekoloģiskus augļus un dārzeņus. Turklāt var izmantot kompostējošās tualetes (izstrādātas ASV un Zviedrijā, vai to analogus). Tā var izvairīties no nepieciešamības pieslēgties pie centrālās kanalizācijas sistēmas.

Pelēko notekūdeņu pārstrādes gaitā pielieto bioloģisko attīrīšanu un atkārtoto ūdens izmantošanu tehniskiem nolūkiem, pēc filtrācijas. Attīrīto ūdeni lieto augu laistīšanai siltumnīcā un dārzā, bet ziemā uzkrāj akumulācijas tvertnē un daļēji novada uz drenu sistēmu. Papīru, kartonu un citus koksnes derivātus nodedzina krāsnī. Polietilēna iepakojumus, plastmasu unstiklu nodod šķiroto atkritumu pieņemšanas punktos.

Mūsdienās Rietumeiropā kļūst arvien populārāka amatieru biškopība, kad pie mājas tiek novietoti daži bišu stropi, lai nodrošinātu savu ģimeni ne tikai ar gardiem dārza labumiem, bet arī ar ekoloģiski tīru medu, kura izcelsme nerada šaubas.

Rezumējot to visu kļūst skaidrs, ka pateicoties Eko mājas risinājumu kopai, tās iedzīvotāji bauda dzīvi ērtā un veselībai labvēlīgā mājoklī, būdami pilnīgi pārliecināti par to, ka netiek darīts nekāds kaitējums veselībai un dabai.